No 7. Līdz 14. jūnijam norisinājās Erasmus+ jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts Toledo, Spānijā. Simboliski un metaforiski semināra nosaukums bija “Un-labelling. Training course about discrimination and acceptance”, ko rīkoja Participan Joven CR. Projektā pulcējās jaunatnes darbinieki, pedagogi, jaunieši, mākslinieki, valsts iestāžu darbinieki un NVO sektora pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Ziemeļmaķedonijas, Itālijas, Spānijas, Bulgārijas, Indijas, Rumānijas un Turcijas. 
Projekts apskatīja tādas tēmas kā diskriminācija, kā rodās aizspriedumi, rasisms, ksenofobija, stereotipi un kā birkas, ko mēs viens uz otra neapzinoties vai apzinoties liekam var veicināt dažādu negatīvu attieksmju veidošanos vienam pret otru.
Galvenokārt, diskusiju un viedokļu apmaiņas laikā bija iespējams saņemt praktiskus padomus, padalīties ar pieredzi un izvērtēt kopējas un lokālas vērtības. Pateicoties kursa neformālajai gaisotnei, dialogs kļuva par saturīgu informācijas avotu un impulsu turpmākai sadarbībai ar NVO no citām valstīm.
Projekts paredzēja psiholoģisko barjera laušanu, ne vien ar tradicionālajām „ice-breaking” spēlēm un iesildīšanos, bet ar dzīļam ķermeņa un garīga stāvokļa izpētēm un analitisko pieeju sev un apkārtējo uztverei. Pateicoties mentoru atbalstam, tādām aktivitātem bija jēga un tālāk sekoja pozitīva grupas sadarbība.
Joren: “Man personīgi, pietrūka ideju un domu praktisko pielietošanas piemēru un iespējas realizēt idejas projekta laikā. Manuprāt, jas būtu bijusi tāda iespēja, tas projekta dalībniekiem dotu lielāku motivāciju arī mājās turpināt darbu pret diskrimināciju, ka arī dotu iespēju realizēt kādu tiešām vertīgu pasākumu sabiedrības saliedēšanai un integrācijai savā valstī.”
Protams, Erasmus programma nav vien tikai par izglītību un aktivitātem, tā ir komunikācija un jaunas paziņas, kuras iedvesmo vai ļauj izprast šo pasauli labāk. Īsts iedvesmas avots bija jauniete, kas visai nesen spiesta pārvietoties ratiņkrēslā. Ar savām emocijām viņa cīnas sportojot. Viņa ir kļuvusi par Eiropas čempioni paukošanā un karatē. Ar šo meiteni, pēc iepazīšanas, kopā ar grupas biedriem, pavadījām dažus vakarus pilsētā. Izrādās, ka cilvēki ar ierobežotām spējām vai invaliditāti, Spānijā aktīvi apmeklē bārus un klubus, vai tas nav forši?! Iedvesmojoties no viņas pieredzes, projekta dalībnieki pamēģināja pabraukāt pa tirgu ratiņos – iepirkties vai nonākt nepieciešamajā galamērķi. Šāda veida “try city” aktivitāte daudziem arī ļāva aizdomāties par mazāk mobiliem cilvēkiem apkārt. Pavadītais laiks projektā kļuva par labu atmiņu un papildināja pieredzes bagāžu, kuru es jau šodien varu izmantot savā darbā ar jauniešiem, ar kuriem vēlamies mainīt integrācijas procesus reģionā, diskriminācijas novēršanu valstī un demokrātisko principu attistību Austrumeiropā.
Marija: ” Vislabāk man atmiņā ir palikusi diena, kad mēs kopā ar vietējo jauniešu centru un cilvēkiem ar fiziskās kustības traucējumiem devamies uz vietējo tirgu veidot sociālo eksperimentu. Mēs sagatavojām dažādus plakātus ar saukļiem, kā arī dažādas aktivitātes, lai cilvēkiem veicinātu empātiju un sapratni pret dažādo. Jo bieži vien cilvēki baidās no tā, ko viņi paši nesaprot vai vienkārši nepazīst tiesi tādēļ mēs centāmies viņus iepazīstināt ar to dažādo, ko varbūt viņiem ikdienā nesanāk ieraudzīt.”
Šis projekts bija lieliska pieredze, lai atskatītos uz sevi un vēlreiz apšaubītu kā, kāpēc un ko es daru, jo iepazīstoties ar tik daudz dažādiem cilvēkiem lika man aizdomāties par to kā vēl labāk varētu darīt manu darbu, lai es varētu palīdzēt vēl vairāk jauniešiem un kopigi ar viņiem uzlabot sabiedrību mums apkārt.
