Sveiki, es esmu Alena un šis ir mans pēdējais pārskats gada projektā Rīgā ar pusaudžiem no Ezermalas pašvaldības centra. Kad meklē ASAP brīvprātīgo projektu (pazīstams arī kā ADVENTURE) – es esmu gatava doties.
“Sveiki! Kā tev iet? Vai jūs skatījāties filmu “Trīs metrus virs debesīm?” Kā es raudāju to skatoties!”. Šīs ir ziņas, kuras es sākumā saņēmu no puišiem, kurus satiku šī Eiropas Solidaritātes projekta laikā. Sākumā es biju pārliecināta, ka viņi netuvosies, ka viņi dzīvo pēc zagļu likumiem un viņus neinteresē nekas cits kā aizliegtās vielas. Es nolēmu izjaukt viņu ieradumus. Rezultātā gada laikā es vairākas reizes mainīju iespaidu par šo viņiem un manu projektu, tālāk sīkāk.
Pirmais posms “Es nolēmu uz gadu doties brīvprātīgajā darbā uz Latviju, vecāki, jums vienkārši ar to jāsamierinās.” Tas, protams, ir ambiciozi “Ja labi grib, tad var” noskaņojums, kad intervijā jūs visās krāsās aprakstat “Ko? Kur? Kad?” jūs plānojat ar pusaudžiem, un jūsu kandidatūra ir piemērota šim projektam no visām pusēm. Tas bija īss laika posms. Galu galā, ierodoties Rīgā 2019. gada 1. martā, sākās nākamais posms: “Ei, sveika, kāpēc tu atnāci, nu malacis, tu sēdi uz dīvāna ar tasi tējas, bet mēs dosimies uz Maskačka”.
Otrais posms: “Ei, sveika, kāpēc tu atnāci, labi, tu jau saproti.”
Puiši no sirds nesaprata, kāpēc viņiem vajadzīgs brīvprātīgais. Šis periods ilga apmēram sešus mēnešus. Pajautājiet: “Oho, 6 mēneši neko nedarīja?”. Bet nē, šie bija 6 pārvērtību mēneši: emocijas, zināšanas, komunikācija un kopumā visa apkārtējā telpa (man šķiet, ka pat debesu velvē parādījās jauns zvaigznājs). Protams, šo 6 mēnešu laikā bija daudz notikumu (tiek glabāta darba dienasgrāmatā, visu var atcerēties), taču viss interesantais sākās, kad komunikācija ar jauniešiem pārcēlās uz jaunu līmeni.
Trešais posms “Alena, ko mēs šodien darām? Un es gribu iemācīties angļu valodu! Vai atradīsim darbu? Meitene mīl mani, ko man darīt? Dosimies uz suņu patversmi?”
Un tad es sāku kvēlot, kā rīta blāzma, bija prieks pavadīt laiku produktīvi ar puišiem. Brīvdienas? Nē, nav dzirdēts. Beigās ir jāpanāk zaudētie 6 mēneši. Veicām remontu istabās, devāmies uz suņu patversmi, brīvprātīgi iesaistījāmies Paraolimpisko spēļu volejbola sacensībās, gājām makšķerēt, meklējām darbu (dažreiz pat strādājām), gājām uz hokeju, barojām pīles, trenējāmies džudo, zīmējām, sakārtojām brīvdabas kinoteātrus un daudz, daudz ko vēl.
Ko es varu teikt, nobeigumā. Sadarbojotiess ar šādiem puišiem noteikti iepazīsies arī sevi. Jūs dzirdēsit neparastas jums zināmu frāžu interpretācijas, piemēram, “Dievs piedos. Viņš visiem piedod. Un viņš redz ka man ir vajadzīgs, tāpēc viņš viņam to noteikti piedos”. Jūs ieziesiet pārbaudījumus “Aizdod 1 Euro, es to noteikti atdošu”. Kādā brīdī jums tiks piešķirta mīļā frāze “Ja rodas problēmas ar kādu personu – vienkārši piezvani, mēs tiksim.” Un, ticiet man, šie ir daži no vissirsnīgākajiem pusaudžiem, ar kuriem esmu tikusies pēdējo 5 gadu laikā. Mūsu “samaitātajā interneta laikmetā” – šie puiši priecājas par vienkāršu apskāvienu. Bet tas notiek tikai pēc tam, kad ir iziets cauri visiem uzticības lokiem.
— ENG —
Hi, I’m Alena and this is my last review of the one year project in Riga with teenagers from Ezermala municipal center. When looking for an ASAP volunteer project (also known as ADVENTURE) – I’m ready to go.
“Hello! How are you? Have you seen the movie “Three Steps Above Heaven”? Damn, I piped my eyes while watching!”
These are the messages I get from the guys I met… No, better became very close to during the annual ESC project. My impression of this project has changed several times over the year, I will write in detail below.
Stage One: “I decided to go for a year as a volunteer to Latvia. Parents, you just have to accept it.”
This, of course, is an ambitious “Remove Mountains” mood, when, during the interview for the project you describe in colors “What? Where? When?” you are planning with teens and why your candidacy is suitable for this project from all sides. It was a short period. After arriving in Riga on March 1, 2019, the next stage began: “Hey, hello, why did you come? Well ok, hugged. You can sit here on the sofa with a cup of tea, and we will go on the block”.
Stage Two: “Hey, hello, why did you come?” “Well, you already got it.
The guys sincerely did not understand why they needed a volunteer and “what it is eaten with”, because life is already beautiful. This period lasted for about six months. You can ask me: “Wow, you did nothing during 6 months?” But, no, these were 6 months of transformation of emotions, knowledge, communication and generally the entire space around (it seems to me that even a new constellation of stars appeared on the roof of heaven). Of course, during these 6 months there were a lot of events (a working diary is kept, everything can be remembered), but all the beauty began when communication moved to a new level.
Stage Three: “Alena, what are we doing today? And I want to learn English! Let’s find a job! The girl suggested me a relationship! Let’s go to the dog’s shelter!” And that is the stage when I began to live like a kid in a candy store, getting sincere pleasure from spending productive time with the teenagers. Weekend? No, thanks. After all, it is necessary to make up for the lost 6 months.
To sum up, during the work with this kind of teenagers, you will definitely explore new sides of yourself too. You will definitely hear an unusual phrases, previously unknown to you. For example: “God will forgive me. He forgives everyone. And he sees that I am in need, so he will forgive me for sure.” You will go through the checks like: “Can you lend me an Eur, I will definitely give it back!” At some point, you will be awarded by the phrase: “If there are problems with someone – just call, we’ll figure it out.” And, believe me, these are some of the most sincere teenagers with whom I talked over the past 5 years. In our “perverted Internet age” – these guys are happy for a simple hug. But this is only after passing all circles of trust.
