2018. gada laika posmā no 9. līdz 17.oktobrim, pieci jaunieši no Latvijas devās uz Spāniju, Villalbillu, lai piedalītos Jauniešu Apmaiņas projektā, kurā piedalījās septiņas valstis: Latvija, Spānija, Portugāle, Grieķija, Maķedonija, Slovēnija un Vācija. Projekta mērķis bija iegūt internacionālu mācīšanās pieredzi un iedrošināt jauniešus aktīvi pieņemt kulturālas atšķirības un uztvert tās pozitīvi kā atšķirības, kas padara Eiropu un eiropiešus unikālus.
Projekta laikā tika strādāts ar stereotipiem un aizspriedumiem, to dažādību un kā jaunieši no citām Eiropas valstīm tos uztver. Tika veikti dažādi komandas saliedēšanās uzdevumi, kas ļāva novērtēt dalībnieku stiprās puses, veicināja komunikāciju un sadarbošanos, kā arī iedrošināja paskatīties uz konkrēto situāciju no dažādiem aspektiem.
Anita Gžibovska : “Šis bija mans pirmais erasmus+ projekts, kurā ne tikai iepazinu aktīvus jauniešus no Spānijas, Portugāles, Maķedonijas, Grieķijas, Slovēnijas, Vācijas un, protams, Latvijas, bet arī Villalbillas un Madrides skaistumu. Noteikti atmiņā palika dārgumu medības, kur bija jāveic dažādi uzdevumi. Visinteresantākais, manuprāt, bija kulturālie vakari, kur katrai valstij tika veltīts kāds vakars, kurā gatavot vakariņas un iepazīstināt ar savas valsts kultūru. Kopā tika dziedāts, dejots, minētas mīklas un izrunāti dažādi aktuāli jaunumi un interesanti fakti.”
Monta Otto: “Godīgi – man šī bija pasakaina pieredze. Sākumā biju nedaudz sabijusies, jo gan komandas biedri, gan pārējie dalībnieki bija sveši, tomēr jau pēc pirmajām dienām atradām kopīgu valodu un sadraudzējāmies ar katru dienu arvien vairāk. Visazartiskāk iesaistījos komandas saliedēšanas aktivitātēs, kur idejas tika liktas kopā, lai veiktu konkrētu uzdevumu pēc iespējas ātrāk – tas bija jautri un vienojoši! Piekritīšu Anitai arī par nacionālajiem vakariem, kur varējām baudīt katras kultūras nacionālo ēdienu, kas bija tiešām gards. Arī Latvijas nacionālajā vakarā pabarojām visus gardi (ja viņi nemeloja) un izdancinājām. Vēlos atzīmēt arī aizraujošo dienu Madridē, iepazīstot tās apkārtni gan orientējošā uzdevumā, gan arī pašiem dzenoties izpētē. Kopumā varu teikt, ka tā bija fantastiska pieredze un esmu ieinteresēta atkārtoti piedalīties līdzīgos projektos. Paldies par sniegto iespēju!” (šajā dokumentā neveicas ar bilžu pārvietošanu un sakārtošanu, tāpēc pagaidām vienkārši iemetu, tas kurš nolādēs, varēs sakārtot un pielikt tekstus. Kaut vai es pati, tik visiem jāpabeidz!)
Elza Avotiņa: “Man arī šī bija pirmā Erasmus pieredzu, un varu droši teikt, tā bija lieliska. Pirmkārt, jau valsts. Iepriekš Spānijā nebiju bijusi, varētju to iepazīt un apskatīt, un iepazīt tās kultūru un īpatnības. Otrkārt, cilvēki projektā. Bija ļoti interesanti dzīvot kopā ar vēl 35 cilvēkiem vienā telpā. Visu laiku apkārt bija rosība un pozitīva enerģija. Nevien brīdi nebija garlaicīgi. Ieguvu daudz jaunu kontaktu un jaunu iepaidu arī par citām valstīm, no kurām bija ieradušies pārējie. Treškārt, mentori. Cilvēki, kas mums vadīja aktivitātes, pārsvarā bija lieliski un pozitīvisma pilni, enerģiski cilvēki, kas ar prieku vadīja mums aktivitātes. Man patika gandrīz visas aktivitātes. Īpaši gribētu izcelt dienu ar psihoterapeitu Pablo, kas man iemācīja ko pilnīgi jaunu – dziļās elpošanas tehniku. Kā arī jāpiemin mentors Rikijs, kas vienmēr visus izklaidēja un iepriecināja. Vēl, protams, bija interesanti katras kultūras vakari, kad varēja nedaudz vairāk iepazīt katru valsti, kā arī tās tipisko virtuvi. Kopumā šis pasākums man bija vienreizēja un iespaidīga pieredze, es noteikti vēlētos to atkārtot vēl un vēl un ieteiktu pilnīgi visiem jauniešiem izmantot šo iespēju.
”
Tom Tom: “Arī man šis bija pirmais Erasmus+ jauniešu apmaiņas projekts. Ieguvu visu, ko gaidīju. Visvairāk man pie sirds bija citu tautu pārstāvju kultūras vakari, jo tajos gan varēja nobaudīt uz kārā zoba ciu tautu virtuves, kā arī iepazīt labāk tuvākus un tālākus kaimiņus un saprast, ka visi taču esam tik līdzīgi, par spīti esošajām atsķirībām. Pablo padziļinātās elopšanas sessija bija kas jauns un pārsteidzošs priekš manis. Arī pārējo mentoru nodarbības bija interesantas un bija arī iespējams uzzināt ko jaunu. Es uzskatu, ka ši projeka mērķi mēs sasniedzām. Kā arī, nesaprotamu iemeslu dēļ diemžēl nācās izvākties 06:00 no rīta, bet pat tas mani neatturēs no piedalīšanās jaunos projektos!”
Nikita Nikitin: “Latvija jau sen ir izslavēta ar tās dabas skaistumu. Bet pie mums nav kalnu. Ja būsim pavisam godīgi, tad salīdzinoši ar citām valstīm, Latvija ir diezgan ģeogrāfiski plakana valsts. Tāpēc, kad Latvijas komanda ieradās Villalbillà un ieraudzīja, ka tā atrodas kalnu ielokā (kaut gan tie ir mazi pauguri salīdzinājumā ar īstiem kalniem), mums visiem kopā radās vēlme atrasties to virsotnē.Jau pirmās dienas brīvajā laikā mēs devāmies izpētīt kalnus, protams, nevēlējāmies doties vieni paši, tādēļ uzaicinājām mums pievienoties pašus stiprākos un drosmīgākos citu valstu dalībniekus. Tomēr ceļā uz mērķi mūs sagaidīja daudzi šķēršļi. Jau pašā ekspedīcijas sākumā sākās lietus un mēs nevarējām atrast taku, kas vestu augšup. Visi nolēma, ka ceļš būs pārāk sarežģīts un nolēma atgriezties mūsu jaunās mītnes komfortā. Visi izņemot latviešu komandu. Mēs turpinājām savu gaitu pilnā sastāvā. Ceļš uz virsotni tiešām izrādījās sarežģīts un vietām pat bīstams, bet mēs kopā sākām sadarboties kā vesels mehānisms. Mūsu grupai tas bija vislabākais team buulding, kādu vien var iedomāties. Pārvarot šos šķēršļus mūs – slapjus, netīrus un nogurušus – gaidīja labākā dāvana, kādu varētu gaidīt. Mums atklājās pasakaini skaists skats pār visu pilsētu. Kopā izbaudījām šo skatu, kā viena komanda, kā jauna ģimene. Un šīs atmiņas paliks ar mums mūžīgi.”